Misija Vilsone jau sen sevi dēvē par āra dāmu. Kad viņai bija tikai pieci gadi, viņa drosmīgi devās savvaļā un kopā ar tanti, nometnes padomdevēju, devās savā pirmajā kempingā. "Tā bija mana pirmā iepazīšanās ar dabu un uzturēšanos svaigā gaisā," viņa stāsta žurnālam Shape. "Kopš tā laika esmu iemīlējusies dabā." Vēlāk viņa vasaras nometnē apguva kanoe airēšanu, bet vidusskolā pirms gandrīz diviem gadu desmitiem iemācījās braukt ar kajaku. "Man pat tik agrā vecumā patika atrasties uz ūdens," viņa saka.
Taču, kļūstot vecākai, Vilsonei pietrūka atpūtas brīvā dabā kopības aspekta, un viņas mamma nebija pārāk sajūsmināta par viņas riskantajiem individuālajiem izbraucieniem uz ūdens, viņa atceras. Tāpēc 2021. gadā Vilsone nolēma ātri sameklēt Google meklētājā "Melnādainas sievietes, kas brauc ar kajakiem", lai aizpildītu trūkstošo puzles daļu. Pirmais rezultāts, kas parādījās? Teksasā bāzēta bezpeļņas organizācija "Black Women Who Kayak+", kas nodarbojas ar to, lai dotu iespēju tumšādainajām sievietēm iepazīt dabu un pārvarētu barjeras, kas viņām liedz iesaistīties aktivitātēs brīvā dabā, tostarp kajaku sportā.
Tikai dažas dienas pēc tam, kad uzzināja par organizāciju, Vilsone devās no savām mājām Hjūstonā uz Ostinu, lai apmeklētu Melnādaino sieviešu, kas brauc ar kajaku+, airēšanas pasākumu pie Lady Bird ezera. "Tas mainīja dzīvi," atceras Vilsone. "Tā bija tāda milzīga pozitīva sajūta. Cilvēki, kurus es nekad iepriekš nebiju satikusi, sanāca kopā kā kopiena, un bija sajūta, ka mēs esam pazīstami jau ļoti sen."
Šī kopiena nav domāta tikai pieredzējušiem ūdenssportistiem. Black Women Who Kayak+ ir rīkojuši ekskursijas uz alām, kempingus, braucienus ar kajakiem, šķēršļu pārvarēšanas sacensības, pārgājienus un citus pasākumus visu pieredzes līmeņu cilvēkiem, stāsta Vilsone, kura tagad ir bezpeļņas organizācijas Hjūstonas nodaļas administratore. "Mums ir daudz biedru, kas nāk un nekad iepriekš neko tādu nav darījuši," viņa piebilst. "Viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir izglītot un dot viņiem iespēju izmēģināt ko jaunu."
Lai gan viņa ir ilggadēja biedre, Vilsone joprojām pati izjūt organizācijas pašapziņas veicinošo ietekmi. Šī mēneša sākumā Vilsone un vēl viena organizācijas "Black Women Who Kayak+" dalībniece Kima Fīldsa (Kim Fields) devās nedēļu ilgā ceļojumā ar mugursomām pa Talkeetnas kalniem Aļaskā, kurā piedalījās tikai sievietes. Viņa atzīst, ka tas bija ceļojums, par kuru Vilsone sapņoja jau gadiem ilgi, taču viņu atturēja līdzekļu trūkums un, kā viņa atzīst, arī drosme. Par laimi, Black Women Who Kayak+ pēdējā gada laikā bija nostiprinājusi viņas pašapziņu. Un par godu savai 125. gadadienai graudaugu zīmols Grape-Nuts ziedoja 12 500 ASV dolāru, lai atbalstītu Vilsones piedzīvojumu, ieskaitot mācību, lidojuma, naktsmītnes un ekipējuma izmaksas. (Grape-Nuts sedza arī papildu izdevumus Fīldsai, kurai NOLS piešķīra stipendiju, lai segtu mācību maksu par braucienu). [Red. piezīme: lai būtu skaidrs, šo stāstu nav sponsorējis neviens zīmols.]
Visas ekskursijas laikā Vilsone un vēl astoņas pārgājiena dalībnieces, kā arī divas instruktores, aukstumā un lietū, kas izraisa drebuļus, mēroja vidēji piecas līdz astoņas jūdzes dienā. Viņa stāsta, ka viņas šķērsojušas lāču apvidu, rāpušās pa slidenām, akmeņainām ūdenstecēm un naktīs sildījušās, apskāvušās ar karstu ūdeni piepildītās Nalgene pudelēs. Un pa ceļam viņi visi kļuva par tuviem draugiem, viņa piebilst. "Jūs zināt to mazo tabulu, ko jūs redzat ārsta kabinetā, kurā ir rakstīts: 'Vai jūs jūtaties laimīgs? Vai jūs esat skumjš? Vai jūs esat satraukti?' Nedēļas laikā es piedzīvoju burtiski visas šīs emocijas," viņa joko.
Pārgājiena beigās Vilsone jutās "neuzvarama", viņa saka: "Es iemācījos, ka bailes un šaubas ir tik spēcīgi instrumenti mūsu dzīvē, un šajā ceļojumā es neļāvu tām uzvarēt, lai gan bija brīži, kad es domāju, ka tās uzvarēs," saka Vilsone. (ICYWW, tas nobrauciens pa slidenām drenām un pārgājiens uz lāču teritoriju bija divi no tiem). "Bet, atskatoties atpakaļ un redzot, cik daudz reljefa esi pārvarējis, tu vienkārši saki: 'Es to izdarīju?!' ... Šis, iespējams, bija viens no grūtākajiem piedzīvojumiem manā dzīvē, bet tas bija arī neticamākais un maģiskākais - izņemot dēla piedzimšanu."
Turklāt Vilsone apguva nepieciešamās iemaņas, piemēram, kā sasiet mezglus, lasīt topogrāfisko karti, sakravāt mugursomu un gatavot ēdienu tuksnesī, kuras viņa plāno nodot arī citām "Black Women Who Kayak+" dalībniecēm. Taču pagaidām negaidiet, ka viņa vadīs grupu mežā; Vilsone plāno apgūt pirmās palīdzības sniegšanas kursu, pirms vadīs jaunpienācējus, viņa saka, ka pirms došanās ar mugursomu viņa plāno apgūt pirmās palīdzības sniegšanas kursu.
Stāstot par savu triumfu, Vilsone cer iedvesmot arī citus krāsainus cilvēkus pamēģināt doties ar mugursomu un ar laiku palīdzēt nojaukt barjeras, kas nākamajai paaudzei traucē doties dabā. "Es zinu, ka, kad es biju maza, pieaugušo redzēšana, darot noteiktas lietas, mani iedrošināja un deva man iespēju saprast, ka arī es to varu izdarīt," viņa saka. "Lielākā lieta ir dalīties tajā ar citiem... [un] es domāju, ka ar visu to darbu, ko mēs darām tagad, būs vieglāk, kad nāks nākamā paaudze". Kad mans dēls un viņa draugi vēlēsies doties ar mugursomu vai kempingā, tas vairs nebūs problēma, jo daba ir domāta visiem."
