Ironiskā kārtā Grocery Run Club netika dibināts kā burtiski skriešanas klubs. Patiesībā pagāja vairāk nekā gads, līdz tas pievērsās šim mērķim. Patiesībā Čikāgā bāzēto bezpeļņas organizāciju vispirms dibināja labākie draugi Lucy Angel Camarena un Jorge Saldarriaga, lai risinātu pārtikas trūkuma problēmu nepietiekami nodrošinātajos pilsētas rajonos.
Pirmajos koronavīrusa pandēmijas mēnešos pircēji izjuta satraukumu par pārtikas trūkumu un piegādes ķēdes traucējumiem, kā rezultātā pārtikas veikalos bija tukši plaukti un ierobežota izvēle. Patiesībā pārtikas nodrošinājuma trūkums - pastāvīgas piekļuves trūkums pietiekamam pārtikas daudzumam aktīvai un veselīgai dzīvei, kā to definē ASV Lauksaimniecības departaments - no 2020. gada februāra līdz 2020. gada maijam kopumā divkāršojās un trīskāršojās mājsaimniecībās ar bērniem, liecina Ziemeļrietumu universitātes pētījums.
Camarena un Saldarriaga jutās bezpalīdzīgi svaigu produktu un pirmās nepieciešamības preču trūkuma dēļ, tāpēc sāka brīvprātīgi strādāt kopienas dārzā, lai Čikāgas Ziemeļu Lordeilas rajonā (North Lawndale) veidotu produktu dalīšanas kastes. "Mēs pamanījām, ka daudz kas bija nepieciešams, īpaši krāsaino kopienām, bija pārtikas pieejamība," skaidro Camarena. Par to liecina arī pētījumi: Pat pirms pandēmijas latīņamerikāņu vai spāņu un melnādaino mājsaimniecībās ASV pārtikas nodrošinājuma trūkuma līmenis bija attiecīgi 15,8 % un 19,3 % - nesamērīgi augstāks nekā 8,1 % balto mājsaimniecību vidū. Konkrēti Ziemeļloundeilā tuvākais pārtikas veikals pat neatrodas šajā apkaimē, norāda Camarena.
Kādā nedēļas nogalē kopienas dārzā pārtrūka ierastais pārtikas un pirmās nepieciešamības preču avots. Camarena un Saldarriaga nevilcinoties, lūdza draugus iemaksāt Venmo pa pieciem dolāriem, lai viņi varētu doties pārtikas preču braucienā un savākt krājumus kopienas izplatīšanai. Tad arī iedegās spuldzīte.
"[Mēs domājām,] 'Tas ir tik netaisnīgi, ka mums ir jāpaļaujas uz lielāku organizāciju [pārtikas un resursu sadalei]," atceras Camarena. "'Ko mēs varam darīt? Kā mēs varētu būt šis starpposms, lai pārvarētu plaisu starp organizācijām, kas uz vietas [cīnās ar pārtikas trūkumu], un draugiem, kuri vēlas palīdzēt?" "
Saskaņā ar šo priekšnoteikumu Grocery Run Club oficiāli sāka darboties 2020. gada jūlijā ar mērķi "radīt nepārtrauktu līdzekļu plūsmu, lai mēs vienmēr varētu atbalstīt citas bezpeļņas un kopienas organizācijas," skaidro Saldarriaga. "Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras bezpeļņas organizācijas, ir finansējuma pieejamība." Grocery Run Club organizē un mobilizē privātpersonas un uzņēmumus, kas var ziedot laiku, naudu un zināšanas, lai uzlabotu pārtikas pieejamību, vācot līdzekļus, piesaistot brīvprātīgos un iepērkoties pārtikas produktos. Tādējādi lielākas organizācijas, ar kurām sadarbojas Grocery Run Club, var koncentrēties uz operācijām un darbiem uz vietas.
Lai gan pāris zināja, ka Grocery Run Club var ietekmēt simtiem Čikāgas iedzīvotāju, "mēs nedomājām, ka dibināsim bezpeļņas organizāciju," atzīst Saldarriaga. "Mēs vienkārši saņēmām pārsteidzoši lielu atbalstu." Tostarp 2021. gada jūnijā mēs saņēmām sadarbības piedāvājumu no Lululemon.
Ievietojot 'Run' pārtikas preču skrējiena klubā
Galu galā Grocery Run Club bija gatavs attīstīties, lai pilnīgāk iemiesotu savu nosaukumu. "Pēc pirmā gada, ap Pasaules skriešanas dienu, Lululemon sazinājās ar mums un jautāja, vai esam domājuši par skriešanas kluba izveidi," saka Saldarriaga. "Mūsu nosaukuma dēļ bijām domājuši."
Viņš stāsta, ka pieņemt aktīvo apģērbu zīmola piedāvājumu nebija viegls uzdevums. Viņš norāda, ka bieži vien pastāv sarežģīts tīkls, kas saista piekļuvi pārtikai, ikdienā nepieciešamās preces un veselību un labsajūtu. "Ja trūkst investīciju pārtikas pieejamībā, visticamāk, tajos pašos demogrāfiskajos rajonos un apkaimēs trūks arī veselīgu ieradumu" (piemēram, regulāras fiziskās aktivitātes), saka Saldarriaga. "[Kad Lululemon uzrunāja], sāka rasties jēga sadarboties ar skriešanas klubu." Tā radās GRC Run Club, kas ir Grocery Run Club uz skriešanu vērsts atvasinājums.
GRC skriešanas kluba dibinātājas par skrējienu vadītājām izvēlējās draudzenes Crystal Rosales un Marinu Holteri, kuru devīze ir "visas sejas, visi tempi". Divas reizes mēnesī GRC skriešanas klubs tiekas kādā nelielā BIPOC vai sievietēm piederošā uzņēmumā, piemēram, latīņamerikāņiem piederošā amatnieciskā bezalkoholisko dzērienu veikalā vai brazīliešu kafejnīcā. Pēc tam, kad visi ir sasveicinājušies, apskāvušies un sasveicinājušies, komanda dodas skriet trīs līdz piecas jūdzes, nodrošinot, ka neviens neskrien viens vai nepaliek novārtā. "Pēc tam mums ir kopienas koptreniņš," skaidro Saldarriaga. "Mēs gaidām, kad visi finišē, aplaudējam visiem un kopīgi skrienam, baudot atspirdzinājumus no vietējā uzņēmuma ar Lululemon pieklājību". (GRC skriešanas klubs ir pirmā Lululemon parakstītā skriešanas komanda Ilinoisas štatā un pirmā latīņamerikāņu komanda, ko sponsorē Lululemon ASV).
Lai gan skrējēju komanda varētu šķist nošķirta no pārtikas pieejamības nodrošināšanas darba, ko jau veic Grocery Run Club, Saldarriaga un Camarena uzskata, ka tie ir savstarpēji papildinoši risinājumi, lai padarītu veselību pieejamāku." [Skriešanas klubs] mums bija vēl viena platforma, lai veicinātu informētību par bezpeļņas organizāciju, vēl viens noieta punkts, lai mēs to izceltu priekšplānā un iegūtu kilometrus ar mūsu cilvēkiem un mūsu kopienu," saka Saldarriaga. "Pēc skrējiena mēs varam atbildēt uz jautājumiem un runāt par to, kas [bezpeļņas organizācijā] gaidāms." Izmantojot gan skriešanas klubu, gan bezpeļņas organizāciju, līdzdibinātāji var labāk pastiprināt abu organizāciju centienus. Piemēram, nesen viņi rīkoja skrējienu un kopienas sakopšanas talku savā oriģinālajā North Lawndale dārzā, kur viņi iestādīja sezonas pirmos augļus un dārzeņus. "Mēs skrējām, mēs sakopām, mēs dārzojām, un tas bija patiešām lieliski," viņš atceras. "Mēs strādājam pie tā, lai maz pamazām apvienotu abas šīs struktūras."
Turklāt pāris norāda, ka jau tas, ka ir latīņamerikāņu skrējēju komanda, palīdz palielināt labsajūtas pieejamību, jo īpaši krāsaino kopienās. "Mēs organizējam savus skrējienus ap maznodrošinātām un maznodrošinātām kopienām, un cilvēki nāk un aplaudē mums, kad redz mūs, " saka Saldarriaga. "Ir tik daudz skrējēju klubu [Čikāgas ziemeļu pusē]. Bet South Side, kad tu redzi veselu skriešanas klubu, kurā pārsvarā ir latīņamerikāņi un melnādainie, ar eklektisku, daudzveidīgu cilvēku grupu - tas pats par sevi piesaista uzmanību. Tā ir tā vizuālā pieeja, redzot cilvēkus, kas izskatās līdzīgi jums, kurus jūs, iespējams, neredzat [skrienot] visu laiku."
Daudziem cilvēkiem pieejams apkaimes skriešanas klubs ir pirmais solis ceļā uz veselību un labsajūtu. "GRC Run Club vienmēr apmeklē jaunus Čikāgas rajonus," saka Rosales. "Dažos no šiem rajoniem kustības vai labsajūta var nebūt tik bieži sastopama. Tāpēc mēs vienmēr vēlamies palīdzēt atbalstīt tos, kuri dzīvo un pārvietojas šajos rajonos, kā arī iepazīstināt ar labsajūtu tos, kuri, iespējams, ir ieinteresēti un nezina, ar ko sākt."
Tā kā skriešana ir viens no pieejamākajiem kustību veidiem, tā ir īpaši piemērota Grocery Run Club misijai. "Skriešana ir domāta ikvienam," piebilst Camarena. "[Tā ir viena no] aktivitātēm, ko mēs visi varam darīt, lai būtu veselīgāki. Jā, [Grocery Run Club] nodrošina pārtiku un ikdienā nepieciešamās lietas, bet mēs vēlamies mainīt cilvēku dzīves trajektoriju, izglītojot viņus par veselīgāku dzīvesveidu, un daudz kas no tā ir saistīts ar pieejamību."
Veidojot ceļu BIPOC kopienām, lai veidotu veselīgus paradumus
Divu gadu laikā, kopš pastāv Grocery Run Club, viņi ir izauguši no diviem "negodprātīgiem zemes gabaliem " kā saka Camarena, līdz pilnvērtīgam dārzam, kas izveidots ar projektēšanas komandas, pilsētas lauksaimnieka un profesionāla kultūraugu plāna palīdzību. "Tā bija pirmā reize, kad daži cilvēki redzēja, ka [pārtika patiešām aug]," saka Camarena. "Bērni [North Lawndale] rajonā var nākt un redzēt, kā kaut kas aug - es redzēju, kā desmitgadnieks pirmo reizi ēda tomātu." Šai kopienai ir dārzs, kas palīdz mainīt iedzīvotāju ēšanas paradumus, sniedzot viņiem resursus, kas nepieciešami, lai par prioritāti noteiktu veselību un labsajūtu.
GRC skriešanas klubs regulāri rīko arī ziedojumu skrējienus sabiedrībai. "Pagājušā gada Dia De Los Muertos skrējiens man bija [a-ha] brīdis," saka Rosales. "Par katriem četriem skrējējiem, kas skrēja kopā ar mums, GRC sponsorēja nedēļu ilgu pārtikas produktu iegādi kādai ģimenei [Pilsenā, Čikāgas dienvidu daļas rajonā, kur trūkst cilvēku]. Es biju pārsteigts, kad mums bija ieradušies gandrīz 100 skrējēju, lai kopā ar mums skrietu pa Pilzenes ielām un palīdzētu šīm ģimenēm. Tas man patiešām atgādināja, ka tas ir kas vairāk nekā tikai skriešana," viņa piebilst.
Un, būdami lepni Čikāgas iedzīvotāji, Camarena un Saldarriaga ir apņēmības pilni ilgtermiņā organizēt šo pasākumu. "Kad mēs ar Lūsiju izveidojām [Grocery Run Club], mēs bijām apņēmušies, ka šī nebūs tikai Kovid iniciatīva," saka Saldarriaga. "Mēs esam dzimuši un uzauguši Čikāgā, un mēs esam apņēmušies padarīt Čikāgu labāku" ārpus pandēmijas.
Šī ilgtermiņa pieeja pārmaiņām sabiedrībā atspoguļojas arī GRC skriešanas kluba misijā. "Pārmaiņas nenotiek vienas nakts laikā, tās nāk ar apņemšanos un ilglaicību," viņš uzsver. "Tas attiecas arī uz skriešanu, vai ne? Apņemšanās nobraukt kilometrus, apņemšanās trenēties... ir daudz vairāk darāmā, daudz vairāk ietekmējamo cilvēku, daudz vairāk projektu, ar kuriem mums vajadzēja dalīties. Mēs vēl ilgi parādīsimies mūsu kopienām, lai cilvēki redzētu, ka mēs esam apņēmušies attīstīties un palīdzēt cits citam "
Tāpat viņi cer, ka GRC skriešanas klubs var bruģēt ceļu citām skriešanas komandām un ar veselību saistītām bezpeļņas organizācijām, kuras vada krāsaino tautību cilvēki. "Mēs nevēlamies būt vienīgais [sponsorētais, latīņamerikāņu vadītais skriešanas klubs ASV]," saka Camarena. "Tātad, kā tas, ko mēs darām ar GRC skriešanas klubu, dod iespēju cilvēkiem to darīt? Mazliet bruģēsim ceļu, lai visi sekotu līdzi un mēs veidotu labāku pilsētu."
